reklāma
Kādas ir brīvdienas Turcijā?
Turcija, valsts, kas atrodas austrumu un rietumu krustpunktā, ir pazīstama ar savu bagāto kultūru un vēsturi. Brīvdienas šeit ir krāsaina nacionālā lepnuma, reliģiskās pieķeršanās un priecīgas pulcēšanās mozaīka. No valsts piemiņas pasākumiem līdz reliģiskiem svētkiem, katrs svētki piedāvā unikālu ieskatu Turcijas kultūrā un dzīvesveidā.
Brīvdienu vēsture: kā attīstījās Turcijas brīvdienas?
Daudzu Turcijas svētku saknes meklējamas valsts garajā vēsturē, ko veidojušas dažādas civilizācijas un kultūras. Citi ir jaunāki un atspoguļo Turcijas Republikas mūsdienu aspektus. Viņiem visiem kopīgs ir tas, ka tie atspoguļo turku kopienas garu un identitāti.
Kādi svētki ir Turcijā un ko viņi svin?
- Jaunais gads (Yılbaşı) – 1. janvāris: Jaunais gads Turcijā tiek svinēts līdzīgi kā Rietumos, ar ballītēm un salūtu.
- tradīcijām: Jaunais gads Turcijā tiek svinēts ar dažādām tradīcijām un paražām. Tie ietver Jaungada dziesmu dziedāšanu, uguņošanas iedegšanu un grauzdēšanu ar šampanieti vai citiem dzērieniem pusnaktī.
- svinības: Turcijas pilsētās bieži notiek publiski pasākumi un svinības, kurās cilvēki sanāk kopā, lai sagaidītu Jauno gadu. Šie pasākumi var ietvert koncertus, uguņošanas šovus un ielu ballītes.
- ēdiens un dzērieni: Jaunais gads ir arī laiks, kad cilvēki Turcijā gatavo un bauda īpašas maltītes. Tajos ietilpst tradicionālie ēdieni, piemēram, “Hamsi Pilavi” (sardīņu rīsi) un “Yılbaşı Kurabiyesi” (Jaungada cepumi).
- Dāvanas: Līdzīgi kā daudzās citās valstīs, dāvanu pasniegšana Jaungada laikā ir izplatīta Turcijā. Ģimenes locekļi un draugi apmainās ar dāvanām, lai paustu savu atzinību un mīlestību.
- Nacionālā suverenitātes diena un bērnu svētki (23. aprīlis): Šajā dienā turki svin Turcijas Lielās Nacionālās Asamblejas dibināšanu. Tā ir arī diena, kas veltīta bērniem un uzsver viņu nozīmi valsts nākotnē.
- Geschichte: 23. aprīlim Turcijai ir īpaša vēsturiska nozīme. Šajā dienā 1920. gadā pulcējās Turcijas Lielā Nacionālā asambleja un mūsdienu Turcijas dibinātājs Mustafa Kemals Ataturks. Ankara. Vēlāk šī diena tika pasludināta par valsts svētkiem, lai atzīmētu Turcijas tautas suverenitāti.
- bērnu ballīte: 23. aprīlis Turcijā ir arī Bērnu diena. Šajā dienā bērni tiek likti centrā un godināti. Skolas organizē īpašus pasākumus, koncertus un parādes, lai bērni piedalītos un parādītu savus talantus.
- svētkiem: Nacionālās suverenitātes un bērnu dienas svinības ir plaši izplatītas visā valstī. Daudzās pilsētās notiek parādes, koncerti un pasākumi, kuros galvenā loma ir bērniem. Bērni valkā tradicionālos apģērbus un dejas un priekšnesumus.
- Dāvanas: Šajā dienā pieņemts bērnus lutināt ar dāvanām un saldumiem. Veikali un uzņēmumi bieži piedāvā īpašas atlaides un piedāvājumus bērnu precēm.
- Nozīme: Šie svētki akcentē bērnu tiesību nozīmi un akcentē tautas nākotni. Tas atgādina mums par demokrātijas un suverenitātes nozīmi un godina bērnus kā cerības nesējus un nācijas mantiniekus.
- Darba un solidaritātes diena (1. maijs): Starptautiski pazīstama kā Darba diena, tā ir nozīmīga diena arī Turcijā.
- Geschichte: Maija pirmsākumi meklējami 1. gadsimta beigu darbaspēka kustībā, kad ASV strādnieki cīnījās par labākiem darba apstākļiem, īsāku stundu skaitu un taisnīgākām algām. Haymarket Riot Čikāgā 19. gadā bija galvenais notikums, kā rezultātā 1886. maijs tika izvēlēts par Darba svētkiem.
- Nozīme: 1. maijs ir diena, kurā svinēt un uzsvērt darba ņēmēju tiesības. Ir pienācis laiks izcelt darbaspēka kustības progresu un veicināt darbinieku solidaritāti.
- Notikumi: Turcijā un daudzās citās valstīs 1. maijā tiek organizēti dažādi pasākumi un demonstrācijas. Darba ņēmēji un arodbiedrības piedalās mītiņos, lai palielinātu izpratni par viņu bažām un aizstāvētu viņu tiesības.
- Brīvs no darba: 1. maijs Turcijā ir valsts svētku diena, kurā lielākajai daļai cilvēku ir brīvdiena. Daudzi veikali, biroji un skolas šajā dienā ir slēgti, lai darbinieki varētu piedalīties svinībās.
- no Gewerkschaf: Arodbiedrībām ir svarīga loma Maija dienas pasākumos Turcijā. Viņi organizē demonstrācijas, mītiņus un pasākumus, lai pārstāvētu strādnieku bažas.
- Jaunatnes un sporta diena (19. maijs): Šajā dienā tiek godināta Mustafa Kemala Ataturka desants Samsunā 1919. gadā, kas iezīmēja Turcijas neatkarības kara sākumu. Tā veltīta arī jauniešiem.
- Geschichte: 19. maijam ir īpaša vēsturiska nozīme, jo tas iezīmē datumu, kad 1919. gadā sākās Turcijas neatkarības karš. Mustafa Kemals Ataturks šajā dienā izkāpa Samsunā, lai sāktu kustību par neatkarību.
- Jaunatne un sports: 19. maijs ir jaunatnei un sportam veltīta diena. Skolas, sporta klubi un kopienas organizē sporta aktivitātes, sacensības un parādes, kurās piedalās jaunieši un sportisti.
- svinības: Jauniešu un sporta dienu svinības ir plaši izplatītas visā valstī. Ir parādes, koncerti, sporta sacensības un pasākumi, kuros jaunieši var parādīt savus talantus un prasmes.
- Nozīme: Šajos svētkos tiek akcentēta jaunatnes nozīme tautas nākotnē un uzsvērta sporta nozīme jauniešu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Tas ir iedvesmas un iedvesmas laiks jauniešiem īstenot savus sapņus un mērķus.
- Nacionālais lepnums: Jaunatnes un sporta diena ir iespēja turkiem lepoties ar savu vēsturi un nacionālo identitāti. Tas ir atgādinājums par apņēmību un neatkarības garu, kas raksturoja Turciju.
- Uzvaras diena (Zafer Bayramı) – 30. augusts: piemin uzvaru Dumlupinaras kaujā, kas ir viena no izšķirošajām kaujām Turcijas neatkarības karā.
- Geschichte: 30. augustā tiek pieminēta izšķirošā Dumlupinaras kauja, kurā Mustafa Kemala Ataturka vadītais Turcijas karaspēks izcīnīja izšķirošu uzvaru pār Grieķijas karaspēku, paverot ceļu uz Turcijas neatkarību. Šī uzvara iezīmē Turcijas neatkarības kara kulmināciju.
- svinības: Uzvaras dienas svinības ir plaši izplatītas visā valstī. Ir parādes, militārās parādes, uguņošana un pasākumi, kuros pilsoņi svin nacionālo vienotību un uzvaru.
- Ataturk: Uzvaras diena ir arī iespēja godināt Mustafu Kemalu Ataturku, kurš spēlēja galveno lomu cīņā par neatkarību un vēlāk kļuva par mūsdienu Turcijas Republikas dibinātāju. Viņa portreti un citāti tiek plaši izplatīti svinību laikā.
- Nacionālais lepnums: Uzvaras diena ir iespēja turkiem lepoties ar savu vēsturi un uzvaru cīņā par neatkarību. Tas ir vienotības un nacionālā lepnuma laiks.
- Brīvdiena: 30. augusts Turcijā ir valsts svētki, un lielākā daļa veikalu, biroju un skolu ir slēgti. Cilvēki izmanto šo dienu, lai piedalītos svinībās un pārdomātu Uzvaras dienas nozīmi.
- Republikas diena (Cumhuriyet Bayramı) – 29. oktobris: Šajā dienā atzīmē Turcijas Republikas proklamēšanu, ko 1923. gadā veica Mustafa Kemals Ataturks.
- Geschichte: 29. gada 1923. oktobrī Mustafa Kemals Ataturks pasludināja Turcijas Republikas nodibināšanu un kļuva par tās pirmo prezidentu. Šī vēsturiskā diena iezīmē Osmaņu impērijas beigas un jaunas ēras sākumu Turcijas vēsturē.
- svinības: Republikas dienas svinības ir plaši izplatītas visā valstī. Šeit notiek parādes, militārās parādes, koncerti, uguņošana un pasākumi, kuros pilsoņi svin Republikas dibināšanu un Turcijas Republikas vērtības.
- Ataturk: Republikas diena ir arī iespēja godināt Mustafu Kemalu Ataturku, kurš nodibināja Turcijas Republiku un uzsāka svarīgas reformas valsts modernizācijai. Viņa portreti un citāti svinībās ir visur.
- Nacionālais lepnums: Republikas diena ir iespēja turkiem lepoties ar savu republiku un tās vērtībām, piemēram, brīvību, vienlīdzību un demokrātiju. Tas ir vienotības un nacionālā lepnuma laiks.
- Nozīme: Šie svētki uzsver Turcijas Republikas kā suverēnas valsts nozīmi un Ataturka mantojumu. Tas piemin republikas sasniegumus un redzējumu, kā arī valsts progresu pēdējo desmitgažu laikā.
Religioza pieredze:
- Ramadāna festivāls (Ramazan Bayramı vai Şeker Bayramı): 3 dienu festivāls, kas iezīmē gavēņa mēneša Ramadāna beigas. Tas ir svētku, lūgšanu un kopā būšanas laiks.
- Upurēšanas svētki (Kurban Bayramı): Viens no svarīgākajiem islāma svētkiem, kas ilgst četras dienas. Tas piemin Ābrahāma gatavību upurēt savu dēlu un ir pateicības un ziedošanas laiks.
Ramazan Bayramı Turcijā: Ramadāna tradīcijas un nozīme
Ramadāna festivāls, kas Turcijā pazīstams kā “Ramazan Bayramı” vai “Şeker Bayramı”, ir viens no svarīgākajiem islāma reliģiskajiem svētkiem un nozīmīgs sabiedrisks notikums. Šeit ir informācija par Ramadānu:
- datums: Ramadāna festivāls notiek islāma Shawwal mēneša pirmajā dienā, tūlīt pēc gavēņa Ramadāna mēneša. Precīzs datums katru gadu mainās, jo islāma kalendārs ir balstīts uz Mēness ciklu.
- reliģiskā nozīme: Ar Ramadāna svētkiem beidzas gavēņa mēnesis Ramadāns, kura laikā musulmaņi visā pasaulē gavē katru dienu no saullēkta līdz saulrietam. Tie ir pateicības un prieka svētki par gavēņa un garīgo pārdomu pabeigšanu.
- tradīcijām: Ramadāna laikā musulmaņi Turcijā apmeklē savu mirušo kapus, lūdzas mošejās, dalās lūgšanās un svētībās ar citiem, kā arī ziedo žēlastību tiem, kam tā nepieciešama. Īpašs festivāla aspekts ir saldumu (piemēram, baklava un turku medus) dāvināšanas paraža, kas radīja nosaukumu “Şeker Bayramı” (cukura svētki).
- Sabiedrisks pasākums: Ramadāns ir arī saviesīgs pasākums, kurā ģimenes un draugi sanāk kopā, lai izbaudītu svinības. Ir ierasts valkāt jaunas drēbes un apmainīties ar dāvanām. Tradīcija ir arī ciemošanās pie radiem un kaimiņiem.
- Ēdiens un viesmīlība: Ramadāna laikā tiek gatavoti tradicionālie turku ēdieni, kurus dala ar viesiem. Tas ir viesmīlības laiks, kad cilvēki atver savas mājas apmeklētājiem un piedāvā ēdienu un saldumus.
- Dāvanas: Ir pieņemts dāvināt bērniem un ģimenes locekļiem, īpaši naudu vai saldumus, lai dalītos svētku priekā.
Ramadāns ir nozīmīgs notikums, kas tuvina Turcijas sabiedrību un uzsver kopienas un garīgo vērtību nozīmi islāmā. Tas ir prieka, lūgšanu un svētku laiks musulmaņiem Turcijā un visā pasaulē.
Kurban Bayramı Turcijā: upurēšanas svētku nozīme un tradīcijas
Upurēšanas festivāls, kas Turcijā pazīstams kā "Kurban Bayramı", ir viens no svarīgākajiem islāma reliģiskajiem svētkiem un nozīmīgs notikums Turcijas kultūrā. Šeit ir informācija par upurēšanas svētkiem:
- datums: Upurēšanas svētki notiek islāma mēneša Dhu al-Hijjah 10. dienā, pieminot pravieša Ibrahima (Ābrahāma) upurēšanu saskaņā ar islāma tradīcijām. Precīzs datums katru gadu mainās islāma kalendāra dēļ.
- reliģiskā nozīme: Upurēšanas svētki godina pravieša Ibrahima gatavību upurēt savu dēlu Ismaēlu saskaņā ar Dieva pavēli. Dievs iejaucās un tā vietā sūtīja aitu kā upuri. Musulmaņi visā pasaulē upurē dzīvniekus, piemēram, aitas, kazas vai liellopus, lai apliecinātu savu uzticību un Dieva bailes.
- tradīcijām: Upurēšanas svētku laikā musulmaņi Turcijā apmeklē mošejas, lai lūgtu un upurētu dzīvniekus. Svarīga tradīcijas sastāvdaļa ir gaļas izdalīšana tiem, kam tā nepieciešama, un savai ģimenei.
- Sabiedrisks pasākums: Upursvētki ir arī saviesīgs pasākums, kurā ģimenes locekļi un draugi sanāk kopā, lai dalītos upurēšanas maltītē. Ir ierasts valkāt jaunas drēbes un apmainīties ar dāvanām.
- Viesmīlība un dalīšanās: Upurētās gaļas dalīšana ar tiem, kam tā vajadzīga, un kaimiņiem ir svarīga Upurēšanas svētku tradīcija, kas uzsver solidaritāti un labdarības vērtības islāmā.
- Dāvanas: Ir pieņemts dāvināt bērniem un ģimenes locekļiem, lai dalītos svētku priekā.
Upurēšanas festivāls ir nozīmīgs reliģisks notikums, kas tuvina Turcijas sabiedrību un uzsver islāma dievbijības, dalīšanās un labdarības vērtības. Tas ir prieka, lūgšanu un svētku laiks musulmaņiem Turcijā un visā pasaulē.
Ieeja, darba laiki, biļetes un ekskursijas: vai svētku laikā ir kādas īpašas iespējas?
Valsts un reliģisko svētku laikā Turcijā daži veikali, bankas un sabiedriskās iestādes var būt slēgtas. Ieteicams to pārbaudīt pirms ceļojuma, it īpaši, ja plānojat ekskursijas un aktivitātes.
Kā svinat svētkus Turcijā un kas jāpatur prātā?
Brīvdienas Turcijā raksturo kopība un tradīcijas. Ģimenēm ir ierasts sanākt kopā, gatavot īpašas maltītes un apmeklēt īpašus dievkalpojumus. Kā apmeklētājam tā ir lieliska iespēja iepazīt kultūras mantojumu. Cieniet vietējās paražas un tradīcijas un esiet gatavi iejusties svētku noskaņā.
Secinājums: Kāpēc Turcijas brīvdienas ir unikāla pieredze
Brīvdienas Turcijā piedāvā aizraujošu vēstures, kultūras un prieka sajaukumu. Tie ir dzīvs atgādinājums par daudzveidīgajām ietekmēm, kas veidojušas Turciju, un iespēja izbaudīt valsts silto viesmīlību un svētku atmosfēru. Neatkarīgi no tā, vai pastaigājaties pa gaismām izrotātām ielām, piedalāties tradicionālā ceremonijā vai vienkārši vērojat vietējo iedzīvotāju burzmu un prieku, brīvdienas Turcijā ir pieredze, ko nedrīkst palaist garām. Sakrāj somas, paņem līdzi piedzīvojumu sirdi un iegremdējies Turcijas svētku pasaulē!
